Therāpadāna

Paṃsukūlavagga

3. Bhisa­dāyakat­thera­apadāna

Ogayha yaṃ pokkharaṇiṃ,
nānā­kuñja­ra­sevitaṃ;
Uddharāmi bhisaṃ tattha,
ghāsahetu ahaṃ tadā.

Bhagavā tamhi samaye,
padu­muttara­sav­hayo;
Rat­tambara­dharo buddho,
gacchati anilañjase.

Dhunanto paṃsukūlāni,
sadda­mas­sosa­haṃ tadā;
Uddhaṃ nij­jhāyamā­nohaṃ,
addasaṃ lokanāyakaṃ.

Tattheva ṭhitako santo,
āyāciṃ lokanāyakaṃ;
‘Madhuṃ bhisehi savati,
khīraṃ sappiṃ muḷālibhi.

Paṭiggaṇhātu me buddho,
anukampāya cakkhumā’;
Tato kāruṇiko satthā,
oruhitvā mahāyaso.

Paṭiggaṇhi mamaṃ bhikkhaṃ,
anukampāya cakkhumā;
Paṭiggahetvā sambuddho,
akā me anumodanaṃ.

‘Sukhī hotu mahāpuñña,
gati tuyhaṃ samijjhatu;
Iminā bhisadānena,
labhassu vipulaṃ sukhaṃ’.

Idaṃ vatvāna sambuddho,
jala­juttama­nāmako;
Bhikkhamādāya sambuddho,
ambarenāgamā jino.

Tato bhisaṃ gahetvāna,
āgacchiṃ mama assamaṃ;
Bhisaṃ rukkhe lagetvāna,
mama dānamanussariṃ.

Mahāvāto vuṭṭhahitvā,
sañcālesi vanaṃ tadā;
Ākāso abhinādittha,
asaniyā phalantiyā.

Tato me asanīpāto,
matthake nipatī tadā;
Sohaṃ nisinnako santo,
tattha kālaṅkato ahuṃ.

Puññakammena saṃyutto,
tusitaṃ upapajjahaṃ;
Kaḷevaraṃ me patitaṃ,
devaloke ramiṃ ahaṃ.

Chaḷa­sīti­sahas­sāni,
nāriyo samalaṅkatā;
Sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhanti,
bhi­sadānas­sidaṃ phalaṃ.

­Manus­sa­yoni­māgan­tvā,
sukhito homahaṃ sadā;
Bhoge me ūnatā natthi,
bhi­sadānas­sidaṃ phalaṃ.

Anukampitako tena,
devadevena tādinā;
Sabbāsavā parikkhīṇā,
natthi dāni punabbhavo.

Satasahassito kappe,
yaṃ bhisaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
bhi­sadānas­sidaṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhisadāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Bhisa­dāyakat­theras­sāpadā­naṃ tatiyaṃ.