Therāpadāna

Paṃsukūlavagga

2. Bud­dhasañña­kat­the­ra­apadāna

“Ajjhāyako mantadharo,
tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
Lakkhaṇe itihāse ca,
sanighaṇ­ḍu­sa­keṭu­bhe.

Nadīso­tapaṭi­bhāgā,
sissā āyanti me tadā;
Tesāhaṃ mante vācemi,
rattin­diva­matandito.

Siddhattho nāma sambuddho,
loke uppajji tāvade;
Tamandhakāraṃ nāsetvā,
ñāṇālokaṃ pavattayi.

Mama aññataro sisso,
sissānaṃ so kathesi me;
Sutvāna te etamatthaṃ,
ārocesuṃ mamaṃ tadā.

‘Buddho loke samuppanno,
sabbaññū lokanāyako;
Tassānuvattati jano,
lābho amhaṃ na vijjati.

Adhic­cup­pat­tikā buddhā,
cakkhumanto mahāyasā;
Yannūnāhaṃ buddhaseṭṭhaṃ,
passeyyaṃ lokanāyakaṃ’.

Ajinaṃ me gahetvāna,
vākacīraṃ kamaṇḍaluṃ;
Assamā abhinikkhamma,
sisse āmantayiṃ ahaṃ.

Odum­bari­ka­pupphaṃva,
candamhi sasakaṃ yathā;
Vāyasānaṃ yathā khīraṃ,
dullabho lokanāyako.

Buddho lokamhi uppanno,
manussattampi dullabhaṃ;
Ubhosu vijjamānesu,
savanañca sudullabhaṃ.

Buddho loke samuppanno,
cakkhuṃ lacchāma no bhavaṃ;
Etha sabbe gamissāma,
sammā­sambud­dha­santi­kaṃ.

Kamaṇḍaludharā sabbe,
kha­rā­jina­nivāsino;
Te jaṭā bhārabharitā,
nikkhamuṃ vipinā tadā.

Yugamattaṃ pekkhamānā,
uttamatthaṃ gavesino;
Āsatti­do­sara­hitā,
asambhītāva kesarī.

Appakiccā aloluppā,
nipakā santavuttino;
Uñchāya caramānā te,
buddha­seṭṭha­mupāga­muṃ.

Diyaḍḍhayojane sese,
byādhi me upapajjatha;
Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna,
tattha kālaṅkato ahaṃ.

Catunnavutito kappe,
yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
bud­dhasaññā­yidaṃ phalaṃ.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavo.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā buddhasaññako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Bud­dhasañña­kat­theras­sāpadā­naṃ dutiyaṃ.