Therāpadāna

Bījanivagga

10. Asana­bodhi­yat­thera­apadāna

“Jātiyā sattavassohaṃ,
addasaṃ lokanāyakaṃ;
Pasannacitto sumano,
upagacchiṃ naruttamaṃ.

Tissassāhaṃ bhagavato,
lokajeṭṭhassa tādino;
Haṭṭho haṭṭhena cittena,
ropayiṃ bodhimuttamaṃ.

Asano nāmadheyyena,
dhara­ṇī­ru­hapādapo;
Pañcavasse paricariṃ,
asanaṃ bodhimuttamaṃ.

Pupphitaṃ pādapaṃ disvā,
abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Sakaṃ kammaṃ pakittento,
buddhaseṭṭhaṃ upāgamiṃ.

Tisso tadā so sambuddho,
sayambhū aggapuggalo;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yenāyaṃ ropitā bodhi,
buddhapūjā ca sakkatā;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Tiṃsakappāni devesu,
devarajjaṃ karissati;
Catusaṭṭhi cakkhattuṃ so,
cakkavattī bhavissati.

Tusitā hi cavitvāna,
sukkamūlena codito;
Dve sampattī anubhotvā,
manussatte ramissati.

Padhā­na­pahitatto so,
upasanto nirūpadhi;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo’.

Viveka­manu­yutto­haṃ,
upasanto nirūpadhi;
Nāgova bandhanaṃ chetvā,
viharāmi anāsavo.

Dvenavute ito kappe,
bodhiṃ ropesahaṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
bodhi­ro­passi­daṃ phalaṃ.

Catusattatito kappe,
daṇḍasenoti vissuto;
Satta­ratana­sam­panno,
cakkavattī tadā ahuṃ.

Tesattatimhito kappe,
sattāhesuṃ mahīpatī;
Saman­ta­nemi­nāmena,
rājāno cakkavattino.

Paṇṇavīsatito kappe,
puṇṇako nāma khattiyo;
Satta­ratana­sam­panno,
cakkavattī mahabbalo.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. (1338)

Itthaṃ sudaṃ āyasmā asanabodhiyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Asana­bodhi­yat­theras­sāpadā­naṃ dasamaṃ.

Bījanivaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ

Bījanī sataraṃsī ca,
­saya­noda­kivā­hiyo;
Parivāro padīpañca,
dhajo padumapūjako;
Bodhi ca dasamo vutto,
gāthā dvenavuti tathā.