“Tisso nāmāsi bhagavā,
lokajeṭṭho narāsabho;
Pavisati gandhakuṭiṃ,
vihārakusalo muni.

Sugandha­māla­mādāya,
agamāsiṃ jinantikaṃ;
Apasaddo ca sambuddhe,
pañ­caṅguli­madāsa­haṃ.

Dvenavute ito kappe,
yaṃ gandha­ma­bhiro­payiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
pañ­caṅgulis­sidaṃ phalaṃ.

Dve­satta­tim­hito kappe,
rājā āsiṃ sayampabho;
Satta­ratana­sam­panno,
cakkavattī mahabbalo.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. (2098)

Itthaṃ sudaṃ āyasmā pañcaṅguliyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Pañ­caṅguli­yat­theras­sāpadā­naṃ dasamaṃ.

Supāri­cari­ya­vaggo sattarasamo.

Tassuddānaṃ

Supāricari kaṇaverī,
khajjako desapūjako;
Kaṇikāro sappidado,
yūthiko dussadāyako;
Māḷo ca pañcaṅguliko,
catupaññāsa gāthakāti.