“Jāyantassa vipassissa,
āloko vipulo ahu;
Pathavī ca pakampittha,
sasāgarā sapabbatā.

Nemittā ca viyākaṃsu,
buddho loke bhavissati;
Aggo ca sabbasattānaṃ,
janataṃ uddharissati.

Nemittānaṃ suṇitvāna,
jāti­pūja­makāsa­haṃ;
Edisā pūjanā natthi,
yādisā jātipūjanā.

Saṅkharitvāna kusalaṃ,
sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ;
Jātipūjaṃ karitvāna,
tattha kālaṅkato ahaṃ.

Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi,
devattaṃ atha mānusaṃ;
Sabbe satte abhibhomi,
jātipūjāyidaṃ phalaṃ.

Dhātiyo maṃ upaṭṭhanti,
mama cittavasānugā;
Na tā sakkonti kopetuṃ,
jātipūjāyidaṃ phalaṃ.

Ekanavutito kappe,
yaṃ pūjamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
jātipūjāyidaṃ phalaṃ.

Supāricariyā nāma,
catuttiṃsa janādhipā;
Ito tatiyakappamhi,
cakkavattī mahabbalā.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. (1758)

Itthaṃ sudaṃ āyasmā jātipūjako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Jātipū­jakat­theras­sāpadā­naṃ dasamaṃ.

Mahā­pari­vāra­vaggo dvādasamo.

Tassuddānaṃ

Pari­vāra­su­maṅgalā,
sara­ṇāsa­na­pupphiyā;
Citapūjī buddhasaññī,
mag­gu­paṭṭhā­na­jātinā;
Gāthāyo navuti vuttā,
gaṇitāyo vibhāvihi.