Therāpadāna

Bhik­kha­dāyi­vagga

9. Biḷāli­dāyakat­thera­apadāna

“Hima­van­tassā­vidūre,
vasāmi paṇṇasanthare;
Ghāsesu gedhamāpanno,
seyyasīlo cahaṃ tadā.

Khaṇantālu kalambāni,
biḷālitak­kalāni ca;
Kolaṃ bhallātakaṃ billaṃ,
āhatvā paṭiyāditaṃ.

Padumuttaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Mama saṅ­kappa­maññāya,
āgacchi mama santikaṃ.

Upāgataṃ mahānāgaṃ,
devadevaṃ narāsabhaṃ;
Biḷāliṃ paggahetvāna,
pattamhi okiriṃ ahaṃ.

Paribhuñji mahāvīro,
tosayanto mamaṃ tadā;
Pari­bhuñjit­vāna sabbaññū,
imaṃ gāthaṃ abhāsatha.

‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā,
biḷāliṃ me adā tuvaṃ;
Kappānaṃ satasahassaṃ,
duggatiṃ nupapajjasi’.

Carimaṃ vattate mayhaṃ,
bhavā sabbe samūhatā;
Dhāremi antimaṃ dehaṃ,
sammā­sambud­dha­sāsane.

Catupaññāsito kappe,
sume­kha­li­yasav­hayo;
Satta­ratana­sam­panno,
cakkavattī mahabbalo.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā biḷālidāyako thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Biḷāli­dāyakat­theras­sāpadā­naṃ navamaṃ.