[CPD Classification 2.5.11]
Suttantapiñake Khuddakanikàye
Namo tassa bhagavato arahato sammàsambuddhassa.
Atha puràbhedasuttaniddeso vuccati:
10 - 1
1. Nibbedhehi - [PTS]. 2. Ghaññentàti padaü - sãmu. 11 Machasaü. Potthakesu na dissati. 3. Vadanti - sãmu 11 machasaü. 4. Ghaññamànà - sãmu 11 machasaü.
[BJT Page 286] [\x 286/]
Upasantoti vuccatãti - santo upasanto våpasanto nicchàto nibbuto pañippassaddhoti vuccati pavuccati kathiyati bhaõãyati dãpiyati voharãyati; 'kathaüdassã'ti adhipa¤¤aü vuccati; 'kathaü sãlo'ti adhisãlaü pucchati ' upasanto'ti adhicittaü pucchatãti - 'kathaüdassã kathaüsãlo upasantoti vuccati. '
Taü me gotama pabråhãti - ' tanti' yaü pucchàmi yaü yàcàmi yaü ajjhesàmi yaü pasàdemi; gotamàti so nimmito buddhaü bhagavantaü gottena àlapati; pabråhãti [PTS Page 211] [\q 211/] bråhi àcikkha desehi pa¤¤apehi paññhapehi vivara vibhaja uttànãkarohi pakàsehãti - ' taü me gotama pabråhi. '
Pucchito uttamaü naranti - ' pucchito'ti puññho pucchito yàcito ajjhesito pasàdito; uttamaü naranti aggaü seññhaü viseññhaü pàmokkhaü uttamaü pavaraü naranti - ' pucchito uttamaü naraü. '
Tenàha so nimmito:
10 - 2
Vãtataõho purà bhedà (iti1 bhagavà) pubbamantamanissito,
Vãtataõho purà bhedàti - purà kàyassa bhedà purà attabhàvassa bhedà purà kalebarassa nikkhepà purà jãvitindriyassa upacchedà, vãtataõho vigatataõho cattataõho vantataõho muttataõho pahãnataõho pañinissaññhataõho vãtaràgo vigataràgo cattaràgo vantaràgo muttaràgo pahãnaràgo pañinissaññharàgo, nicchàto nibbuto sãtãbhåto sukhapañisaüvedã brahmabhåtena attanà viharati.
1. Purà bhedàti - syà. [PTS]
[BJT Page 288] [\x 288/]
Pubbamantamanissitoti - pubbanto vuccati atãto addhà; atãtaü addhànaü àrabbha taõhà pahãnà hoti, diññhi pañinissaññhà; taõhàya pahãnattà diññhiyà pañinissaññhattà evampi pubbamantamanissito; athavà, ' evaüråpo ahosiü atãtamaddhànanti ' tattha nandiü na samannàneti ' evaüvedano ahosiü, evaüsa¤¤o ahosiü, evaüsaïkhàro [PTS Page 213] [\q 213/] ahosiü, evaüvi¤¤àõo ahosiü atãtamaddhànanti' natthi nandiü na samannàneti 'evampi - ' pubbamantamanissito' athavà, 'iti me cakkhu ahosi atãtamaddhànaü, iti råpàti tattha na chandaràgapañibaddhaü hoti vi¤¤àõaü, na chandaràgapañibaddhattà vi¤¤àõassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - 'pubbamantamanissito'iti me sotaü ahosi atãtamaddhànaü, iti saddà'ti iti, me ghànaü ahosi atãtamaddhànaü, iti gandhà'ti, iti me jivhà ahosi atãtamaddhànaü, iti dhammà'ti tattha na chandaràgapañibaddhaü hoti vi¤¤àõaü. Na chandaràgapañibaddhattà vi¤¤àõassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - ' pubbamantamanissito, ' athavà, yàna'ssu tàni3 pubbe màtugàmena saddhiü hasitalapitakãëitàni, na tadassàdeti, na taü nikàmeti; na ca tena vittiü àpajjati, evampi 'pubbamantamanissito. '
1. Taõhoti - machasaü. 2. Bhedàti - sãmu 1 machasaü [PTS] 3. Yàni tàni - machasaü.
Tassa natthi purekkhatanti - 'tassà'ti arahato khãõàsavassa; purakkhàroti dve purakkhàrà: taõhàpurekkhàro ca diññhipurekkhàro ca, - pe -
Tenàha bhagavà:
1. Samanvàgameti - [PTS] syà. 2. Cakkhuü - sãmu11 3. Apaõidhànapaccayà - sa 4. Vattena - [PTS.]
10 - 3
Akkodhano asantàsãti - 'akkodhano'ti hi kho3 vuttaü, apica, kodho tàva vattabbo - dasahàkàrehi kodho jàyati 'anatthaü me acarã'ti kodho jàyati. 'Anatthamme caratã'ti kodho jàyati. 'Anatthamme carissatã'ti kodho jàyati. 'Piyassa me manàpassa anatthaü acari, anatthaü carati, anatthaü carissatã'ti kodho jàyati, 'appiyassa me amanàpassa atthaü acari, atthaü carati, atthaü carissatã'ti kodho jàyati. Aññhàne và pana kodho jàyati. Yo evaråpo cittassa àghàto pañighàto pañighaü pañivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyàpatti manopadoso kodho kujjhanà kujjhitattaü doso dussanà dussitattaü vyàpatti vyàpajjanà vyàpajjitattaü virodho pañivirodho caõóikkaü asuropo4 anattamanatà cittassa; ayaü vuccati kodho.
Apica, [PTS Page 216] [\q 216/] kodhassa adhimattaparittatà veditabbà: atthi ka¤ci kàlaü5 kodho cittàvilakaraõamatto hoti, na ca tàva mukhakulànavikulàno hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho mukhakulànavikulànamatto hoti, na ca tàva hanusa¤copano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho hanusa¤copanamatto hoti, na ca tàva pharusavàcànicchàraõo hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho pharusavàcànicchàraõamatto hoti, na ca tàva disàvidisànuvilokano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho disàvidisànuvilokanamatto hoti, na ca tàva daõóasatthaparàmasano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho daõóasatthaparàmasanamatto hoti, na ca tàva daõóasatthaabbhukkiraõo hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho daõóasatthaabbhukkiraõamatto hoti, na ca tàva daõóasatthaabhinipàtano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho daõóasatthaabhinipàtanamatto hoti, na ca tàva kinnavichinnakaraõo6 hoti, atthi ka¤ci kàlaü kodho chinnavichinnakaraõamatto hoti, na ca tàva sambha¤janapaëibha¤jano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho sambha¤janapaëibha¤janamatto hoti, na ca tàva ïgamaïagàpakaóóhano hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho aïgamaïagàpakaóóhanamatto hoti, na ca tàva jãvità voropaõo7 hoti; atthi ka¤ci kàlaü kodho jãvità voropaõamatto hoti, na ca tàva sabbacàgapariccàgàya saõñhito hoti, yato kodho parapuggalaü ghàtetvà attànaü ghàteti, ettàvatà kodho paramussadagato paramavepullappatto hoti.
1. Asantàpi - manupa. 2. Akukkucco - sãmu 11 3. Yaü hi kho - machasaü. 4. Assuropo - sãmu11 5. Ki¤càkàlaü - sa 6. Chiddavichiddakaraõo - sa [PTS] chinnàvicchinnakaraõo - manupa 7. Jãvitapanàsano - syà. [PTS]
[BJT Page 294] [\x 294/]
Avikatthã akukkucoti - 'idhekacco katthã hoti vikatthã, so katthati vikatthati: ahamasmi sãlasampannoti và vatasampannoti và sãlabbatasampannoti và, jàtiyà và gottena và kolaputtiyena và vaõõapokkharatàya và dhanena và ajjhenena và kammàyatanena và sippàyatanena và vijjàññhànena và sutena và pañibhànena và a¤¤atara¤¤atarena và vatthunà, uccàkulà [PTS Page 218] [\q 218/] pabbajitoti và mahàkulà pabbajitoti và mahàbhogakulà pabbajitoti và uëàrabhogakulà pabbajitoti và, ¤àto yasassã sagahaññhapabbajitànanti và, làbhãmhi cãvarapiõóapàtisenàsanagilànappaccayabhesajjaparikkhàrànanti và, suttantikoti và vinayadharoti và dhammakathikoti và, àra¤¤ikoti và piõóapàtikoti và paüsukålikoti và tecãvarikoti và sapadànacàrikoti và khalupacchàbhattikoti và nesajjikoti và yathàsanthatikoti và, pañhamassa jhànassa làbhãti và tatiyassa jhànassa làbhãti và catutthassa jhànassa làbhãti và, àkàsàna¤càyatanasamàpattiyà vi¤¤àõa¤càyatanasamàpattiyà àki¤ca¤¤àyatanasamàpattiyà nevasa¤¤ànàsa¤¤àyatanasamàpattiyà làbhãti và katthati vikatthati. Evaü na katthati, na vikatthati; katthanà vikatthanà àrato virato pañivirato nikkhanto nissaño vippamutto visa¤¤utto vimariyàdãkatena cetasà viharatãti 'avikatthã. '
1. Gilànupaññhànaü - sãmu 11 2. Appapa¤¤àtomhãti - sãmu1
[BJT Page 296] [\x 296/]
Akukkucoti - 'kukkucca'nti hatthakukkuccampi kukkuccaü, pàdakukkuccampi kukkuccaü, hatthapàdakukkuccampi kukkuccaü, " akappiye kappiyasa¤¤ità, kappiye akappiyasa¤¤ità, vikàle kàlasa¤¤ità, kàle vikàlasa¤¤ità, avajje vajjasa¤¤ità. Vajje avajjasa¤¤ità. Yaü evaråpaü kukkuccaü kukkuccàyanà kukkuccàyitattaü, cetaso vippañisàro manovilekho, idaü vuccati kukkuccaü[a".] Apica dvãhi kàraõehi uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho: katattà ca akatattà ca. Kathaü katattà ca akatattà ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho? ' Kataü me kàyaduccaritaü, akataü me kàyasucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho; 'kataü me vacãduccaritaü, akataü me vacãsucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho; kataü me manoduccaritaü, akatamme manosucarita'nti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho; 'kato me pàõàtipàto, akatà me pàõàtipàtà veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho, 'kataü adinnàdànaü [PTS Page 219] [\q 219/] akatà me adinnàdànà veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho; 'kato me. Kàmesu micchàcàro akatà me kàmesu micchàcàrà veramaõã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho. 'Kato me musàvàdo. Akatà me musàvàdà veramaõã'ti - 'katà me pharusà vàcà, akatà me samphappalàpà veramaõã'ti - 'katà me abhijjhà, akatà me anabhijjhà'ti - 'kato me vyàpàdo - akato me avyàpàdo'ti - 'katà me micchàdiññhi. Akatà me sammàdiññhã'ti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho. Evaü katattà ca akatattà ca uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho. Atha và sãlesumhi na paripårakàrãti uppajjati kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho indriyesumhi aguttadvàroti - bhojane amatta¤¤åmhãti jàgariyaü ananuyuttomhãti na satisampaja¤¤ena samannàgatomhãti - abhàvità me cattàro satipaññhànàti - abhàvità me cattàro sammappadhànàti - abhàvità me cattà iddhipàdàti - abhàvitàni me pa¤cindriyànãti abhàvitàni me pa¤cabalànãti - abhàvità me satta bojjhaïgàti abhàvito1 me ariyo aññhaïgiko maggeti - dukkhaü me apari¤¤àtanti - samudayo me appahãnoti, maggo me abhàvitoti - nirodho me asacchikatoti uppajjati, kukkuccaü cetaso vippañisàro manovilekho. Yassetaü kukkuccaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü pañippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤àõagginà daóóhaü, so vuccati akukkuccoti - avikatthã akukkuco.
1. Abhàvità - sãmu 11 2. Vibhaïgappakaraõa - jhànavibhaïga.
[BJT Page 298] [\x 298/]
Mantabhàõã anuddhatoti - 'mantà' vuccati pa¤¤à, yà pa¤¤à pajànanà - amoho dhammavicayo sammàdiññhi[a]; mantàya pariggahetvà vàcaü bhàsati, bahumpi kathento bahumpi bhaõanto bahumpi dãpayanto bahumpi voharanto dukkathitaü dubhaõitaü dullapitaü duruttaü dubbhàsitaü [PTS Page 220] [\q 220/] vàcaü na bhàsatãti mantabhàõã. Anuddhato - tattha katamaü uddhaccaü? Yaü cittassa uddhaccaü avupasamo cetaso vikkhepo bhantattaü cittassa, idaü vuccati uddhaccaü. Yassetaü pahãnaü samucchinnaü våpasantaü pañippassaddhaü abhabbuppattikaü ¤àõagginà daóóhaü, so vuccati anuddhatoti - 'mantabhàõã anuddhato'.
Sa ce vàcàyato munãti - 'idha bhikkhu musàvàdaü pahàya musàvàdà pañivirato hoti. Saccavàdã saccasandho theto paccayiko avisaüvàdako lokassa. Pisunaü vàcaü pahàya pisunàya vàcàya pañivirato hoti; ito sutvà na amutra akkhàtà imesaü bhedàya, amutra và sutvà na imesaü akkhàtà amåsaü bhedàya. Iti bhinnànaü và sandhàtà sahitànaü và anuppadàtà samaggàràmo1 samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vàcaü bhàsità hoti. Pharusaü vàcaü pahàya pharusàya vàcàya pañivirato hoti, yà sà vàcà neëà kaõõasukhà pemanãyà hadayaïgamà porã bahujanakantà bahujanamanàpà, tathàråpiü vàcaü bhàsità hoti. Samphappalàpaü pahàya samphappalàpà pañivirato hoti, kàlavàdã bhåtavàdã atthavàdã dhammavàdã vicayavàdã nidhànavatiü vàcaü bhàsità hoti, kàlena sàpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Catuhi vacãsucaritehi samannàgato catudosàpagataü vàcaü bhàsati, dvattiüsàya tiracchànakathàya àrato assa virato pañivirato nikkhanto nissaño vippamutto visa¤¤utto vimariyàdãkatena cetasà viharati. Dasa kathavatthuni2 katheti, seyyathãdaü? Appicchakathaü katheti. Santuññhikathaü katheti. Pavivekakathaü asaüsaggakathaü viriyàrambhakathaü sãlakathaü samàdhikathaü pa¤¤àkathaü vimuttikathaü [PTS Page 221] [\q 221/] vimutti¤àõadassanakathaü satipaññhànakathaü sammappadhànakathaü iddhipàdakathaü indriyakathaü balakathaü bojjhaïgakathaü maggakathaü phalakathaü nibbànakathaü katheti; vàcàya yato yatto pariyatto gutto gopito rakkhito våpasanto; munãti monaü vuccati ¤aõaü. Yà pa¤¤à pajànanà - pe - amoho dhammavicayo sammàdiññhi [a] - pe - saïgajàlamaticca so munãti - sa ce vàcàyato muni.
Tenàha bhagavà:
" Akkodhano asantàsã avikatthã akukkuco,
[A.] Dhammasaïgaõã - cittuppàdakaõóa.
[BJT Page 300] [\x 300/]
10 - 4
Niràsatti anàgateti 'àsatti' vuccati taõhà, yo ràgo sàràgo anunayo anurodho nandi nandiràgo cittassa sàràgo icchà mucchà ajjhosànaü gedho paëigedho5 saïge païko ejà màyà janikà sa¤janikà sa¤jananã sibbanã jàlinã sarità visattikà suttaü visañà àyåhanã6 dutiyà paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhà pañibandhu 7 àsà àsiüsanà àsiüsitattaü, råpàsà saddàsà gandhàsà rasàsà phoññhabbàsà làbhàsà dhanàsà puttàsà jãvitàsà, jappà pajappà abhijappà jappanà jappitattaü loluppaü loluppàyanà loluppàyitattaü puccha¤cikatà sàdukamyatà, adhammaràgo visamalobho nikanti nikàmanà patthanà pihanà sampatthanà, kàmataõhà bhavataõhà vibhavataõhà råpataõhà aråpataõhà nirodhataõhà, råpataõhà saddataõhà gandhataõhà rasataõhà phoññhabbataõhà dhammataõhà, ogho yogo gantho upàdànaü àvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuññhànaü latà vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidànaü dukkhappabhavo màrapàso màrabalisaü màravisayo taõhànadã taõhàjàlaü taõhàgaddulaü taõhàsamuddo, abhijjhà visamalobho akusalamålaü [a], yassesà àsatti taõhà pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóhàti. Evampi - 'niràsatti anàgate. ' Athavà, evaüråpo siyaü anàgatamaddhànanti tattha nandiü na samannàneti1, evaüvedano siyaü - evaüsa¤¤o siyaü - evaüsaïkhàro siyaü - evaüvi¤¤àõo siyaü anàgatamaddhànanti tattha nandiü na samannàneti, evampi niràsatti anàgate; athavà, 'iti me cakkhuü siyà anàgatamaddhànaü, iti råpà'ti appañiladdhassa pañilàbhàya cittaü na paõidahati, cetaso appaõidhànappaccayà na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi niràsatti anàgate; 'iti me sotaü siyà anàgatamaddhànaü, iti saddà'ti - 'iti me ghànaü siyà anàgatamaddhànaü, iti gandhà'ti - ' iti me jivhà siyà anàgatamaddhànaü, iti rasà'ti - 'iti me kàyo siyà anàgatamaddhànaü, iti phoññhabbà'ti - 'iti me mano siyà anàgatamaddhànaü, iti dhammà'ti appañiladdhassa pañilàbhàya cittaü na paõidahati; cetaso appanidhànappaccayà [PTS Page 222] [\q 222/] na tadabhinandati; na tadabhinandanto; evampi - ' tassa natthi purekkhataü. ' Athavà ' iminàhaü sãlena và vatena4 và tapena và brahmacariyena và devo và bhavissàmi deva¤¤ataro và'ti appañiladdhassa pañilàbhàya cittaü na paõidahati; appaõidhànappaccayà na tadabhinandati, na tadabhinandanto evampi - ' niràsatti '.
Atãtaü nànusocatãti - vipariõataü và vatthuü na socati, vipariõatasmiü và vatthusmiü na socati; cakkhuü me vipariõatanti na socati, sotaü me - ghànaü me - jivhà me - kàyo me - råpà me - saddà me - gandhà me - rasà me - phoññhabbà me - kulaü me - gaõo me - àvàso me - làbho me - yaso me - pasaüsà me - sukhaü me - cãvaraü me - piõóapàto me - senàsanaü me - gilànapaccayabhesajjaparikkhàro me màtà me - pità me - bhàtà me - bhaginã me putto me - dhãtà me - mittà me - amaccà2 me - ¤àtakà me - sàlohità me vipariõatàti na socati. Na kilamati. Na paridevati. Na urattàëiü kandati. Na sammohaü àpajjatãti - 'atãtaü nànusocati. '
[A.] Dhammasaïgaõi - cittuppàdakaõóa.
[BJT Page 302] [\x 302/]
Vivekadassã phassesåti - cakkhusamphassaü vivittaü passati attena và attaniyena và niccena và dhuvena và sassatena và avipariõàmadhammena và, sotasamphassaü vivittaü [PTS Page 223] [\q 223/] passati - ghànasamphassaü vicittaü passati - jivhàsamphassaü vivittaü passati kàyasamphassaü vivittaü passati - manosamphassaü vivittaü passati - adhivacanasamphassaü vivittaü passati pañighasamphassaü vivittaü passati - sukhavedanãyaü phassaü1 dukkhavedanãyaü phassaü1 - adukkhamasukhavedanãyaü phassaü1 - kusalaü phassaü akusalaü phassaü avyàkataü phassaü - kàmàvacaraü phassaü - råpàvacaraü phassaü aråpàvacaraü phassaü - lokiyaü phassaü* vivittaü passa ti attena và attaniyena và niccena và dhuvena và sassatena và avipariõàmadhammena; athavà atãtaü phassaü anàgatehi ca 2 paccuppannehi ca phassehi vivittaü passati, anàgataü phassaü atãtehi ca anàgatehi3 na phassehi vivittaü passati; athavà, ye te phassà ariyà anàsavà lokuttarà su¤¤atàpañisa¤¤uttà, te phasse vivitte passati ràgena dosena mohena kodhena upanàhena makkhena paëàsena issàya macchariyena màyàya sàñheyyena thambhena sàrambhena mànena atimànena madena pamàdena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbasantàpehi sabbakusalàbhisaïkhàrehi vivitte passatãti - 'vivekadassã phassesu'.
Diññhãsu ca na nãyatãti - tassa dvàsaññhi diññhigatàni pahãnàti samucchinnàni våpasantàni pañippassaddhàni abhabbuppattikàni ¤àõagginà daóóhàni, so diññhiyà na yàyati na nãyati na vuyhati na saüharãyati napi taü diññhigataü sàrato pacceti na paccàgacchatãti - ' diññhãsu ca na nãyati. '
Tenàha bhagavà:
10 - 5
1. Samphassaü - [PTS] Syà. 2. Anàgatehi ca phassehi - [PTS] Syà. 3. Paccuppannehi - sãmu11
[BJT Page 304] [\x 304/]
' Akuhakoti2 - tãõi kuhanavatthåni: paccayapañisedhanasaïkhàtaü3 kuhanavatthu, 4 iriyàpathasaïkhàtaü kuhanavatthu, sàmantajappanasaïkhàtaü kuhanavatthu.
Katamaü paccayapañisedhanasaïkhàtaü3 kuhanavatthu" idha gahapatikà bhikkhuü nimantenti chivarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàrehi. So pàpiccho icchàpakato atthiko cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàrànaü bhiyyokamyataü upàdàya cãvaraü paccakkhàti piõóapàtaü paccakkhàti. Senàsanaü paccakkhàti. Gilànapaccayabhesajjaparikkhàraü paccakkhàti. So evamàha: kiü samaõassa mahagghena cãvarena? Etaü sàruppaü - yaü samaõo susànà và saïkàrakåñà và pàpaõikà và nantakàni uccinitvà saïghàñiü dhàreyya. Kiü samaõassa mahagghena piõóapàtena? [PTS Page 225] [\q 225/] etaü sàruppaü - yaü samaõo u¤chàcariyàya piõóayàlopena jãvikaü kappeyya. Kiü samaõassa mahagghena senàsanena? Etaü sàruppaü - yaü samaõo rukkhamåliko và assa sosàniko và abbhokàsiko và. Kiü samaõassa mahagghena gilànapaccayabhesajjaparikkhàrena? Etaü sàruppaü - yaü samaõo påtimuttena và harãtakãkhaõóena và osadhaü kareyyàti. Tadupàdàya låkhaü cãvaraü dhàreti. Låkhaü piõóapàtaü paribhu¤jati. Låkhaü senàsanaü pañisevati. Låkhaü gilànapaccayabhesajjaparikkhàraü pañisevati. Tamenaü gahapatikà evaü jànanti, ayaü samaõo appiccho santuññho pavivitto asaüsaññho àraddhaviriyo dhutavàdo'ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàrehi. So evamàha: "tiõõaü sammukhãbhàvà saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati: saddhàya sammukhãbhàvà saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Deyyadhammassa sammukhãbhàvà saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Dakkhiõeyyànaü sammukhãbhàvà saddho kulaputto bahuü pu¤¤aü pasavati. Tumhàkaü cevàyaü saddhà atthi, deyyadhammo ca saüvijjati. Aha¤ca pañiggàhako. Sacehaü na pañiggahessàmi, evaü tumhe pu¤¤ena paribàhirà bhavissatha5. Na mayhaü iminà attho. Apica, tumhàkaü yeva anukampàya pañigaõhàmã"ti. Tadupàdàya bahumpi cãvaraü pañigaõhàti. Bahumpi piõóapàtaü pañigaõhàti. Bahumpi senàsanaü pañigaõhàti. Bahumpi gilànapaccayabhesajjaparikkhàraü pañigaõhàti. Yà evaråpà bhàkuñità bhàkuñiyaü kuhanà kuhàyanà kuhitattaü, idaü paccayapañisedhanasaïkhàtaü kuhanavatthu.
1. Pañilino - machasaü. 2 Akuhaõo - manupa 3. Paccayapañisevanasaïkhàtaü - sãmu 11 manupa
[BJT Page 306] [\x 306/]
Katamaü iriyàpathasaïkhàtaü kuhanavatthu? Idhekacco pàpiccho icchàpakato sambhàvanàdhippàyo 'evaü maü jano sambhàvessatã'ti gamanaü saõñhapeti. òhànaü [PTS Page 226] [\q 226/] saõñhapeti. Nisajjaü saõñhapeti. Sayanaü saõñhapeti. Paõidhàya gacchati. Paõidhàya tiññhati. Paõidhàya nisãdati. Paõidhàya seyyaü kappeti. Samàhito viya gacchati. Samàhito viya tiññhati. Samàhito viya nisãdati. Samàhito viya seyyaü kappeti. âpàthakajjhàyã ca hoti. 1 Yà evaråpà iriyàpathassa aññhapanà2 ñhapanà saõñhapanà bhàkuñità bhàkuñiyaü kuhanà kuhàyanà kuhitattaü, idaü iriyàpathasaïkhàtaü kuhanavatthu.
Katamaü sàmantajappanasaïkhàtaü kuhanavatthu? Idhekacco pàpiccho icchàpakato sambhavanàdhippàyo 'evaü ma; jano sambhàvessatã'ti3 ariyadhammasannissitaü vàcaü bhàsati' 'yo evaråpaü cãvaraü dhàreti, so samaõo mahasakkho'ti bhaõati. 'Yo evaråpaü pattaü dhàreti, lohathàlakaü dhàreti, dhammakarakaü4 dhàreti parissàvanaü dhàreti, ku¤cikaü dhàreti, upàhanaü dhàreti, kàyabandhanaü dhàreti, àyogaü dhàreti, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yassa evaråpo upajjhàyo so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yassa evaråpo àcariyo, evaråpà samànupajjhàyakà, samànàcariyakà, evaråpà mittà sandiññhà sambhattà sahàyà, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. 'Yo evaråpe vihàre vasati, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. Yo evaråpe aóóhayoge vasati, pàsàde vasati, hammiye vasati, guhàyaü vasati, leõe vasati, kuñiyà vasati, kåñàgàre vasati, aññe vasati, màle vasati, uddaõóe vasati, upaññhànasàlàyaü vasati, maõóape vasati, rukkhamåle vasati, so samaõo mahesakkho'ti bhaõati. Athavà, kora¤jikakora¤jiko bhàkuñikabhàkuñiko kuhakakuhako lapakalapako, mukhasambhàvito 'ayaü samaõo imàsaü evaråpànaü santànaü vihàrasamàpattãnaü làbhã'ti5 tàdisaü gambhãraü gåëhaü6 nipuõaü pañicchannaü lokuttaraü [PTS Page 227] [\q 227/] lokuttaraü su¤¤atàpañisaüyuttaü kathaü katheti. Yà evaråpà bhàkuñità bhàkuñiyaü kuhanà kuhàyanà kuhitattaü. Idaü vuccati sàmantajappanasaïkhàtaü kuhanavatthu.
Yassimàni tãõi kuhanavatthåni pahãnàni samucchinnàni våpasantàni pañippassaddhàni abhabbuppattikàni ¤àõagginà daóóhàni, so vuccati akuhakoti - patilãno akuhako. '
1. âpàthakajjhàyã ca - machasaü syà [PTS] mu11 2. âñhapanà - [PTS] ñhapanà, àñhapanà machasaü 3. Sambhàvissatãti - [PTS] 4. Dhammakaraõaü - machasaü. 5. Làbhã - [PTS] 6. Guyhaü - [PTS]
Apihàlu amaccharãti - 'pihà' vuccati taõhà, yo ràgo sàràgo - pe -
Appagabbho [PTS Page 228] [\q 228/] ajegucchoti - 'pàgabbhiya'nti tãõi pàgabbhiyàni: kàyikaü pàgabbhiyaü vàcasikaü pàgabbhiyaü cetasikaü pàgabbhiyaü. Katamaü kàyikaü pàgabbhiyaü? Idhekacco saïghagatopi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Bhojanasàlàyampi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Jantàgharepi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Udakatitthepi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü pavisantopi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviññhopi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü saïghagato kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saïghagato acittãkàrakato there bhikkhå ghaññayantopi tiññhati. Ghaññayantopi nisãdati. Puratopi tiññhati. Puratopi nisãdati. Uccepi àsane nisãdati. Sasãsaü pàrupitvàpi nisãdati. òhitakopi bhaõati. Bàhàvikkhepako pi bhaõati. Evaü saïghagato kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü gaõagato kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikàrakato therànaü bhikkhånaü anupàhanànaü caïkamantànaü saupàhano caïkamati. Nãce caïkame caïkamantànaü ucce caïkame caïkamati. Chamàya3 caïkamantànaü caïkame caïkamati, ghaññayantopi tiññhati. Ghaññayantopi nisãdati. Puratopi tiññhati. Puratopi nisãdati. Uccepi àsane nisãdati. Sasãsaü pàrupitvàpi nisãdati. òhitakopi bhaõati. Bàhàvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
[A.] Khuddakavatthuvibhaïga.
[BJT Page 310] [\x 310/]
Kathaü [PTS Page 229] [\q 229/] jantàghare kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco jantàghare acittikàrakato there bhikkhå ghaññayantopi tiññhati ghaññayantopi nisãdati. Puratopi tiññhati. Puratopi nisãdati. Uccepi àsane nisãdati. Anàpucchàpi kaññhaü pakkhipati. Anàpucchà pi dvàraü1 pidahati. Bàhàvikkhepakopi bhaõati. Evaü jantàghare kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü udakatitthe kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco udakatitthe acittãkàrakato there bhikkhå ghaññayantopi otarati. Puratopi otarati. Ghaññayantopi nahàyati2. Puratopi nahàyati. Uparitopi nahàyati. Ghaññayantopi uttarati. Puratopi uttarati. Uparitopi uttarati. Evaü udakatitthe kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü antaragharaü pavisanto kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü pavisanto acittikàrakato there bhikkhå ghaññayantopi gacchati. Puratopi gacchati. Vokkammàpi therànaü bhikkhånaü purato purato3 gacchati. Evaü antaragharaü pavisantopi kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü antaragharaü paviññho kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviññho 'na pavisatha4 bhante'ti vuccamàno pavisati. 'Na tiññhatha bhante'ti vuccamàno tiññhati. 'Na nisãdatha bhante'ti vuccamàno nisãdati. Anokàsampi pavisati. Anokàsepi tiññhati. Anokàsepi nisãdati. Yàni tànipi honti kulànaü ovarakàni gåëhàni ca pañicchannàni ca, yattha kulitthiyo kuladhãtaro5 kulasuõhàyo kulakumàrikàyo nisãdanti, tatthapi sahasà pavisati. Kumàrakassapi siraü paràmasati. Evaü antaragharaü paviññho kàyikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Katamaü [PTS Page 230] [\q 230/] vàcasikaü pàgabbhiyaü? Idhekacco saïghagatopi vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti. Gaõagatopi vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti. Antaragharaü paviññhopi vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü saïghagatopi vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco saïghagato acittãkàrakato there bhikkhå anàpucchà và anajjhiññho và dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti pàtimokkhaü uddisati. òhitakopi bhaõati. Bàhàvikkhepakopi bhaõati. Evaü saïghagato vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti.
1. âkulitoyaü pàñho - machasaü. [PTS] Potthakesu, 2. Nahàyati - machasaü. 3. Purato - [PTS] 4. Pavisa - machasaü. Syà. [PTS] 5. Kuladhãtàyo - sãmu 11.
[BJT Page 312] [\x 312/]
Kathaü gaõagato vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco gaõagato acittikàrakato there bhikkhå anàpucchà và anajjhiññho và àràmagatànaü bhikkhånaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. òhitakopi bhaõati. Bàhàvikkhepakopi bhaõati. âràmagatànaü bhikkhåõãnaü upàsakànaü upàsikànaü dhammaü bhaõati. Pa¤haü vissajjeti. òhitakopi bhaõati. Bàhàvikkhepakopi bhaõati. Evaü gaõagato vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti.
Kathaü antaragharaü paviññho vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti? Idhekacco antaragharaü paviññho itthiü và kumàriü và evamàha: 'itthaünàme, itthaügotte, kiü atthi? Yàgu atthi? Bhattaü atthi? Khàdanãyaü atthi? Kiü pivissàma? Kiü bhu¤jissàma? Kiü khàdissàma, ? Kiü và atthi, ? Kiü và me dassathà'ti vippalapati. *Evaü antaragharaü paviññho vàcasikaü pàgabbhiyaü dasseti. Idaü vàcasikaü pàgabbhiyaü.
Katamaü cetasikaü pàgabbhiyaü? Idhekacco na uccàkulà pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena. Na mahàkulà pabbajito samàno mahàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na mahàbhogakulà pabbajito samàno mahàbhogakulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, [PTS Page 231] [\q 231/] na uëàrabhogakulà pabbajito samàno - na suttantiko samàno suttantikena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena. Na vinayadharo samàno - na dhammakathiko samàno - na àra¤¤iko samàno - na piõóapàtiko samàno - na paüsukåliko samàno - na tecãvariko samàno - na sapadànacàriko samàno - na khalupacchàbhattiko samàno - na nesajjiko samàno - na yathàsanthatiko samàno - na pañhamassa jhànassa làbhã samàno pañhamassa jhànassa làbhinà saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena. Na uëàrabhogakulà pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena na mahàkulà pabbajitena samàno - na suttantiko samàno suttantikena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena. Na vinayadharo pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na mahàkulà pabbajito samàno na dhammakathiko samàno mahàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na àra¤¤iko pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na mahàkulà pabbajito samàno mahàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na piõóapàtiko pabbajitena samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na paüsukåliko pabbajito samàno mahàbhogakulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samàno - na uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na tecãvariko pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na sapadànacàriko pabbajitena samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na khalupacchàbhattiko pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na nesajjiko pabbajito samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na yathàsanthatiko pabbajitena samàno uccàkulà pabbajitena saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena, na nevasa¤¤ànàsa¤¤àyatanasamàpattiyà làbhã samàno - na nevasa¤¤ànàsa¤¤àyatanasamàpattiyà làbhã samàno nevasa¤¤ànàsa¤¤àyatanasamàpattiyà làbhinà saddhiü sadisaü attànaü dahati cittena. Idaü cetasikaü pàgabbhiyaü.
Yassimàni tãõi pàgabbhiyàni pahãnàni samucchinnàni vupasantàni. Pañippassaddhàni abhabbuppattikàni ¤àõagginà daóóhàni, so vuccati appagabbhoti - ' appagabbho. '
* Yà evaråpà - pe - làlappitattaü itipi machasaü [PTS] potthakesu dissati. Taü pana paridevaniddese desitaü idha na yujjatãti ma¤¤e.
[BJT Page 314] [\x 314/]
Katamo ca puggalo ajeguccho? Idha bhikkhu sãlavà hoti, pàtimokkhasaüvarasaüvuto viharati, àcàragocarasampanno [PTS Page 232] [\q 232/] aõumattesu vajjesu bhayadassàvã, samàdàya sikkhati sikkhàpadesu. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Athavà, akkodhano hoti anupàyàsabahulo, bahumpi vutto samàno nàbhisajjati na kuppati na vyàpajjati na patitthãyati, na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pàtukaroti. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Athavà, akkodhano hoti anupanàhã, * amakkhã hoti apaëàsã, anussukã hoti amaccharã, asañho hoti amàyàvã, athaddho hoti anatimànã, na pàpiccho hoti, na micchàdiññhi, asandiññhiparàmàsã hoti anàdhànagàhã suppañinissaggã. Ayaü vuccati puggalo ajeguccho. Sabbe bàlaputhujjanà jegucchà. Puthujjanakalyàõakaü upàdàya aññha ariyapuggalà 1 ajegucchàti - appagabbho ajeguccho.
Pesuneyye ca no yutoti - 'pesu¤¤a'nti idhekacco pisunavàco2 hoti: ito sutvà amutra akkhàtà imesaü bhedàya; amutra và sutvà imesaü akkhàtà amåsaü bhedàya; iti samaggànaü và bhettà bhinnànaü và anuppadàtà vaggàràmo vaggarato, vagganandã vaggakaraõiü vàcaü bhàsità hoti. Idaü vuccati pesu¤¤aü.
*Syàma. [PTS] Potthakesu 'hoti' saddo sabbapadehi yojito.
[BJT Page 316] [\x 316/]
Tenàha bhagavà:
10 - 6
Sàtiyesu anassàvãti - ' sàtiyà' vuccanti pa¤ca kàmaguõà. Kiü kàraõà sàtiyà vuccanti pa¤ca kàmaguõà? Yebhuyyena devamanussà pa¤ca kàmaguõe icchanti sàdiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti. Taïkàraõà sàtiyà vuccanti pa¤ca kàmaguõà. Yesaü esà sàtiyà taõhà appahãnà, tesaü cakkhuto råpataõhà savati àsavati2 sandati pavattati. Sotato saddataõhà savati àsavati sandati pavattati. Ghànato gandhataõhà savati àsavati sandati pavattati. Jivhàto rasataõhà savati àsavati sandati pavattati. Kàyato phoññhabbataõhà, savati àsavati sandati pavattati. Manato dhammataõhà savati àsavati2 sandati pavattati. Yesaü esà sàtiyà taõhà pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóhà; tesaü cakkhuto råpataõhà na savati nàsavati3 na sandati nappavattati. Sotato saddataõhà na savati nàsavati na sandati na pavattatãti. Ghànato gandhataõhà na savati nàsavati na sandati na pavattatãti. 'Sàtiyesu anassàvã. '
1. Pesu¤¤ena - sãmu. 11. 2. Assavati - sa. Manupa - pasavati [PTS]. 3. Nàssavati - manupa. Napasavati [PTS.]
[BJT Page 318] [\x 318/]
Atimàne ca no yutoti - katamo atimàno? Idhekacco paraü atima¤¤ati jàtiyà và gottena và kolaputtiyena và vaõõapokkharatàya. Và dhanena và ajjhenena và kammàyatanena và sippàyatanena và vijjaññhànena và sutena và pañibhànena và a¤¤atara¤¤atarena và vatthunà. Yo evaråpo màno ma¤¤anà ma¤¤itattaü unnati unnamo dhajo sampaggàho ketukamyatà cittassa, [PTS Page 234] [\q 234/] ayaü vuccati atimàno. Yasseso atimàno pahãno samucchinno våpasanto pañippassaddho abhabbuppattiko ¤àõagginà daóóho, so atimàne ca no yuto na yutto nappayutto na samàyuttoti ' atimàne ca no yuto. '
Saõho ca pañibhànavàti - 'saõho 'ti saõhena kàyakammena samannàgatoti saõho; saõhena vacãkammena samannàgatoti saõho; saõhena manokammena samannàgatoti saõho; saõhehi satipaññhànehi samannàgatoti saõho; saõhehi sammappadhànehi saõhehi iddhipàdehi - saõhehi indriyehi - saõhehi balehi saõhehi bojjhaïgehi samannàgatoti saõho; saõhena ariyena aññhaïgikena maggena samannàgatoti saõho; pañibhànavàti - tayo pañibhànavanto: pariyattipañibhànavà paripucchàpañibhànavà adhigamapañibhànavà. Katamo pariyattipañibhànavà? Idhekaccassa pakatiyàpi pariyàputaü hoti suttaü geyyaü veyyàkaraõaü gàthaü udànaü itivuttakaü jàtakaü abbhutadhammaü vedallaü; tassa pariyattiü nissàya pañibhàti1. Ayaü pariyattipañibhànavà. Katamo paripucchàpañibhànavà? Idhekacco paripucchità2 hoti attatthe ca ¤àyatthe ca lakkhaõe ca kàraõe ca ñhànàñhàne ca, tassa taü paripucchaü nissàya pañibhàti. Ayaü paripucchàpañibhànavà. Katamo adhigamapañibhànavà? Idhekaccassa adhigatà honti cattàro satipaññhànà cattàro sammappadhànà cattàro iddhipàdà pa¤cindriyàni pa¤ca balàni sattabojjhaïgà ariyo aññhaïgiko maggo cattàro ariyamaggà cattàri sàma¤¤aphalàni catasso pañisambhidàyo cha abhi¤¤àyo; tassa attho ¤àto. Dhammo ¤àto. Nirutti ¤àtà. Atthe ¤àte attho pañibhàti. 1 [PTS Page 235] [\q 235/] dhamme ¤àte dhammo pañibhàti1 niruttiyà ¤àtàya nirutti pañibhàti1 imesu tãsu ¤àõesu ¤àõaü pañibhànapañisambhidà. Imàya pañibhànapañisambhidàya upeto samupeto upàgato samupàgato upapanno samupapanno samannàgato. So vuccati pañibhànavà. Yassa pariyatti natthi, paripucchà natthi, adhigamo natthi, kiü tassa pañibhàyissatãti - ' saõho ca pañibhànavà. . .
1. Pañibhàyati - sãmu 11 machasaü [PTS]. 2. Paripucchitaü sãmu 11. Paripucchikatà - manupa.
[BJT Page 320] [\x 320/]
Na saddho na virajjatãti - ' na saddho'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. ' Sabbe saïkhàrà aniccà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Sabbe saïkhàrà aniccà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. ' Sabbe dhammà anattà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Avijjàpaccayà saïkhàrà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Jàtipaccayà jaràmaraõa'nti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Avijjànirodhà saïkhàranirodho'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Jàtinirodhà jaràmaraõanirodho'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Idaü dukkha'nti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Ayaü dukkhanirodhagàminã pañipadà'ti 'ime àsavà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Ayaü àsavanirodhagàminãpañipadà'ti 'ime dhammà abhi¤¤eyyà'ti sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. 'Ime dhammà sacchikàtabbà'ti sàmaü sayaü sayamabhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Channaü phassàyatanànaü samudaya¤ca atthaügama¤ca assàda¤ca àdãnava¤ca nissaraõa¤ca. Pa¤cannaü upàdànakkhandhànaü samudaya¤ca sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Catunnaü mahàbhåtànaü samudaya¤ca atthaügama¤ca assàda¤ca àdãnava¤ca nissaraõa¤ca sàmaü sayamabhi¤¤àtaü sàmaü sayaü abhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti sàmaü sayaü sayamabhi¤¤àtaü attapaccakkhaü dhammaü na kassaci saddahati. A¤¤assa samaõassa [PTS Page 236] [\q 236/] và bràhmaõassa và devassa và màrassa và brahmuno và. Vuttaü hetaü bhagavatà:
" Saddahasi tvaü sàriputta saddhindriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànaü? Viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosàna'nti. Na khvàhaü ettha bhante bhagavato saddhàya gacchàmi. Saddhindriyaü - viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü pa¤¤indriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànanti yesaü nu etaü bhante a¤¤àtaü assa adiññhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü pa¤¤àya; te tattha paresaü saddhàya gaccheyyuü: saddhindriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànaü, viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànanti. Yesa¤ca kho etaü bhante ¤àtaü diññhaü viditaü sacchikataü phassitaü pa¤¤àya nikkhaïkhà te tattha nibbicikicchà: saddhindriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànaü viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü - pa¤¤indriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànanti. Mayha¤ca kho etaü bhante ¤àtaü diññhaü viditaü sacchikataü phassitaü pa¤¤àya. Nikkaïkhohaü tattha nibbicikiccho: saddhindriyaü viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü pa¤¤indriyaü bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànanti. Sàdhu sàdhu sàriputta, yesaü hetaü sàriputta, a¤¤àtaü assa adiññhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü pa¤¤àya, te tattha paresaü saddhàya gaccheyyuü. . Saddhindriyaü viriyindriyaü - satindriyaü - samàdhindriyaü pa¤¤indriyaü [PTS Page 237] [\q 237/] bhàvitaü bahulãkataü amatogadhaü hoti amataparàyanaü amatapariyosànanti. [A]
1. Assaddho akata¤¤å ca sandhicchedo ca yo naro,
Na virajjatãti - sabbe bàlaputhujjanà rajjanti, puthujjanakalyàõakaü1 upàdàya satta sekhà virajjanti; arahà neva rajjati no virajjati. Viratto2 so khayà ràgassa vãtaràgattà khayà dosassa vãtadosattà khayà mohassa vãtamohattà; so vutthavàso ciõõacaraõo - pe -
Tenàha bhagavà:
Làbhakamyà na sikkhati alàbhe ca na kuppatãti - kathaü làbhakamyà sikkhati? " Idha bhikkhu bhikkhuü passati làbhiü cirepiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàrànaü; tassa evaü hoti 'kena nu kho ayamàyasmà làbhã cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàràna'nti. Tassa evaü hoti: ' ayaü kho àyasmà suttantiko. Tenàyamàyasmà làbhã cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhejjaparikkhàràna'nti. So làbhahetu làbhapaccayà làbhakàraõà làbhàbhinibbattiyà làbhaü paripàcento suttantaü pariyàpuõàti. Evampi làbhakamyà sikkhati. Athavà, [PTS Page 238] [\q 238/] bhikkhu bhikkhuü passati làbhiü cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccabhesajjaparikkhàrànaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamàyasmà làbhi cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàràna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho àyasmà vinayadharo tenàyamàyasmà làbhã cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhejjaparikkhàràna'nti. So làbhahetu làbhapaccayà làbhakàraõà làbhàbhinibbattiyà làbhaü paripàcento vinayadharo pariyàpuõàti. Evampi làbhakamyà sikkhati. Athavà, bhikkhu bhikkhuü passati làbhiü cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccabhesajjaparikkhàrànaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamàyasmà làbhi cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàràna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho àyasmà dhammakathiko3, tenàyamàyasmà làbhã cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhejjaparikkhàràna'nti. So làbhahetu làbhapaccayà làbhakàraõà làbhàbhinibbattiyà làbhaü paripàcento abhidhammaü pariyàpuõàti. Evampi làbhakamyà sikkhati. Athavà, bhikkhu bhikkhuü passati làbhiü cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccabhesajjaparikkhàrànaü. Tassa evaü hoti: 'kena nu kho ayamàyasmà làbhi cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàràna'nti. Tassa evaü hoti: 'ayaü kho àyasmà àra¤¤iko - piõóapàtiko - paüsukåliko - yathàsanthatiko. Tenàyamàyasmà làbhi cãvarapiõóapàtasenàsanagilànapaccayabhesajjaparikkhàràna'nti. So làbhahetu làbhapaccayà làbhakàraõà làbhàbhinibbattiyà làbhaü paripàcento àra¤¤iko hoti. Piõóapàtiko hoti. Paüsukåliko hoti. Tecãvariko hoti. Sapadànacàriko hoti. Khalupacchàbhattiko hoti. Nesajjiko hoti. Yathàsanthatiko hoti. Evampi làbhakamyà sikkhati.
[A.] Dhammapada - arahantavagga.
Kathaü na làbhakamyà sikkhati? Idha bhikkhu na làbhahetu na làbhapaccayà na làbhakàraõà na làbhàbhinibbattiyà na làbhaü paripàcento yàvadeva attadamathàya attasamathàya attaparinibbàpanatthàya suttantaü pariyàpuõàti. Vinayaü pariyàpuõàti abhidhammaü pariyàpuõàti. Evampi na làbhakamyà sikkhati. Athavà, bhikkhu na làbhahetu na làbhapaccayà na làbhakàraõà na làbhàbhinibbattiyà na làbhaü paripàcento yàvadeva appicchaü yeva nissàya santuññhi¤¤eva2 nissàya sallekha¤¤eva nissàya paviveka¤¤eva nissàya idamatthita¤¤eva2 nissàya àra¤¤iko hoti piõóapàtiko hoti. Paüsukåliko hoti. Tecãvariko hoti. Sapadànacàriko hoti. Khalupacchàbhattiko hoti. Nesajjiko hoti. Yathàsanthatiko hoti. Evampi na làbhakamyà sikkhatãti - làbhakamyà na sikkhati.
Alàbhe [PTS Page 239] [\q 239/] ca na kuppatãti - kathaü alàbhe kuppati? Idhekacco kulaü và na labhàmi, gaõaü và na labhàmi, àvàsaü và na labhàmi, làbhaü và na labhàmi, yasaü và na labhàmi, pasaüsaü và na labhàmi, sukhaü và na labhàmi, cãvaraü và na labhàmi, piõóapàtaü và na labhàmi, senàsanaü và na labhàmi, gilànapaccayabhesajjaparikkhàraü và na labhàmi, gilànupaññhàkaü và na labhàmi, appa¤¤àtomhãti kuppati vyàpajjati patitthãyati3 kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pàtukaroti. Evaü alàbhe kuppati. Kathaü alàbhe na kuppati? Idha bhikkhu kulaü và na labhàmi, gaõaü và na labhàmi àvàsaü và na labhàmi, làbhaü và na labhàmi, yasaü và na labhàmi, pasaüsaü và na labhàmi, sukhaü và na labhàmi, cãvaraü và na labhàmi, piõóapàtaü và na labhàmi, senàsanaü và na labhàmi, gilànapaccayabhesajjaparikkhàraü và na labhàmi, gilànupaññhàkaü và na labhàmi, appa¤¤àtomhãti na kuppati na vyàpajjati na patitthãyati3 na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pàtukaroti. Evaü alàbhe ca na kuppatãti - làbhakamyà na sikkhati alàbhe ca na kuppati.
Aviruddho ca taõhàya rase ca nànugijjhatãti - ' viruddho'ti yo cittassa àghàto pañighàto pañighaü pañivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byàpatti manopadoso kodho kujjhanà kujjhitattaü doso dussanà dussitattaü byàpatti byàpajjanà byàpajjitattaü virodho pañivirodho caõóikkaü asuropo4 anattamanatà cittassa [a.] Ayaü vuccati virodho. Yasseso virodho pahãno samucchinno våpasanto pañippassaddho abhabbuppattiko ¤àõagginà daóóho. So vuccati aviruddho. Taõhàti [PTS Page 240] [\q 240/] råpataõhà saddataõhà gandhataõhà rasataõhà phoññhabbataõhà dhammataõhà. Rasoti målaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaü madhuraü tittakaü5 kañukaü loõikaü khàrikaü lapilaü6kasàvo sàduü asàduü7 sãtaü uõhaü; santeke samaõabràhmaõà rasagiddhà, te jivhaggena rasaggàni pariyesantà àhiõóanti. Te ambilaü labhitvà anambilaü pariyesanti. Anambilaü labhitvà ambilaü. Pariyesanti. Madhuraü labhitvà amadhuraü pariyesanti. Amadhuraü labhitvà madhuraü pariyesanti tittakaü labhitvà atittakaü pariyesanti. Atittakaü labhitvà tittakaü pariyesanti. Kañukaü labhitvà akañukaü pariyesanti. Akañukaü labhitvà kañukaü pariyesanti. Loõikaü labhitvà aloõikaü pariyesanti. Aloõikaü labhitvà loõikaü pariyesanti.
1. Santuññhameva - sa 2. Idamatthikata¤¤eva - sãmu11. 3. Patiññhiyati - syà. [PTS - ] patiññhiyati - machasaü 4. Assuropo - sãmu 11. 5. Tittikaü - [PTS]. 6. Labila - machasaü. Lambilaü - [PTS]. 7. Sàdu asàdu - machasaü.
[BJT Page 326] [\x 326/]
Tenàha bhagavà:
Làbhakamyà na sikkhati alàbhe ca na kuppati,
10 - 8
Upekkhako sadà satoti - 'upekkhako' ti chaëaïgupekkhàya samannàgato: cakkhunà råpaü disvà neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno; sotena saddaü sutvà neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno; ghànena gandhaü ghàyitvà neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno; jivhàya rasaü sàyitvà neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno; kàyena phoññhabbaü phusitvà neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno; manasà dhammaü vi¤¤àya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajàno. Cakkhunà råpaü disvà manàpaü nàbhigijjhati nàbhihaüsati8 na ràgaü janeti. Tassa ñhitova kàyo hoti, ñhitaü cittaü ajjhattaü susaõñhitaü suvimuttaü.
1. Labilaü - machasaü, [PTS]. 2. Tena - [PTS]. 3. Yassa - [PTS]. 4. Pañikaükhàmi - [PTS]. 5. Vanaü - machasaü. 6. Aba¤jessa - [PTS]. 7. Vimariyàdikatena - machasaü. 8. Nàbhihasati - sãmu. 11. [PTS]
[BJT Page 328] [\x 328/]
Saüvijjati arahato cakkhu. 4 Passati arahà cakkhunà råpaü. Chandaràgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahà. Saüvijjati arahato sotaü. Suõàti arahà sotena saddaü. Chandaràgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahà. Saüvijjati arahato ghànaü. Ghàyati arahà ghànena gandhaü. Chandaràgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahà. Saüvijjati arahato jivhà. Sàyati arahà jivhàya rasaü. Chandaràgo arahato natthi. Saüvijjati arahato kàyo. Phusati arahà kàyena phoññhabbaü. Chandaràgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahà. Saüvijjati arahato mano. Vijànàti arahà manasà dhammaü. Chandaràgo arahato natthi. Suvimuttacitto arahà. Cakkhuü råpàràmaü råparataü råpasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvaràya dhammaü deseti. Sotaü saddàràmaü saddarataü saddasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvaràya dhammaü deseti. Ghànaü gandhàràmaü jivhà rasàràmà rasaratà rasasammudito. Sà arahato dantà guttà rakkhità saüvutà. Tassa ca saüvaràya dhammaü deseti. Kàyo phoññhabbàràmo phoññhabbarataü phoññhabbasammuditaü. Taü arahato dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvaràya dhammaü deseti. Mano dhammàràmo dhammarato dhammasammudito. So arahato danto gutto rakkhito saüvuto. Tassa ca saüvaràya dhammaü deseti.
Appatitthitacitto àdinamaso - [PTS.] 2. Limpati - sãmu 11 . Machasaü [PTS]. 3. Anåpayo - syà. [PTS]. 4. Cakkhuü - sãmu 11.
[BJT Page 330] [\x 330/]
1. " Dantaü nayanti samitiü dantaü ràjàbhiråhati,
2. Varamassatarà dantà àjànãyà ca sindhavà,
3. Na hi etehi yànehi gaccheyya agataü disaü,
4. Vidhàsu na vikampanti3 vippamuttà punabbhavà,
5. Yassindriyàni [PTS Page 244] [\q 244/] bhàvitàni4 ajjhattabahiddhà ca sabbaloke,
Upekkhako sadàti - sadà sabbadà sabbakàlaü niccakàlaü dhuvakàlaü satataü samitaü abbhokiõõaü poïkhànupoïkhaü udakomikàjàtaü avãcisantatisahitaü phussitaü purebhattaü pacchàbhattaü purimaü yàmaü majjhimaü yàmaü pacchimaü yàmaü kàëe juõhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; 6 satoti catuhi kàraõehi sato: kàye kàyànupassanàsatipaññhànaü bhàvento sato, vedanàsu - citte - dhammesu dhammànupassanàsatipaññhànaü bhàvento sato vedanàsu citte dhammesu dhammànupassanàsatipaññhànaü bhàvento sato. Aparehipi catuhã kàraõehi sato: asati parivajjanàya sato, satikaraõãyàna¤ca dhammànaü katattà sato, satipañipakkhànaü1 dhammànaü hatattà sato, satinimittànaü dhammànaü asammuññhatatà2 sato. *3Aparehipi catuhi kàraõehi sato: satiyà samannàgatattà sato, satiyà vasitattà sato, satiyà pàgu¤¤atàya sato, satiyà apaccoropanatàya4 sato. * Aparehipi catuhã kàraõehi sato: sattattà sato, santattà sato, samitattà sato, santadhammasamannàgatattà sato. Buddhànussatiyà sato, dhammànussatiyà sato, saïghànussatiyà sato, sãlànussatiyà sato, càgànussatiyà sato, devatànussatiyà sato, ànàpànasatiyà sato, maraõànussatiyà sate, kàyagatàsatiyà sato, upasamànussatiyà satoti. Yà sati anussati pañissati sati saraõatà dhàraõatà apilàpanatà5 asammussanatà6 sati satindriyaü satibalaü sammàsati satisambojjhaïgo ekàyanamaggo, ayaü vuccati sati, imàya satiyà upeto hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno samupapanno8 samannàgato. So vuccati sato. 'Upekkhako sadà sato. '
Na loke ma¤¤ate samanti - 'sadisohamasmã'ti mànaü na janeti jàtiyà và gottena và - pe - a¤¤atara¤¤atarena và vatthunà; ' na loke ma¤¤ate samaü. '
Na visesi na nãceyyoti - ' seyyohamasmã'ti atimànaü na janeti jàtiyà và gottena và - pe -
Tenàha bhagavà:
1. Ku¤jarà va - [PTS]. 2. Yathàttanà - [PTS] 3. Vikappanti sãmu. 1. [PTS] 4. Vibhàvitàni - sãmu11. [PTS] 5. Sudanto - syà. [PTS] 6. Vayokhandho - sãmu. 11. Pacchimavayokhandhe - [PTS]
[BJT Page 332] [\x 332/]
10 - 9
Yassa [PTS Page 245] [\q 245/] nissayatà natthãti - ' yassà'ti arahato khãõàsavassa; nissayatàti dve nissayà: taõhànissayo ca diññhinissayo ca. Katamo taõhànissayo " yàvatà taõhàsaïkhàtena sãmàkataü odhikataü pariyantakataü pariggahitaü mamàyitaü: 'idaü mama, etaü mama, ettakaü mama, ettàvatà mama, mama råpà saddà gandhà rasà phoññhabbà attharaõà pàpuraõà dàsidàsà ajeëakà kukkuñasåkarà hatthigavàssavaëavà khettaü vatthuü hira¤¤aü suvaõõaü gàmanigamaràjadhàniyo raññha¤ca janapado ca koso ca koññhàgàra¤ca - kevalampi mahàpañhaviü taõhàvasena mamàyati, yàvatà aññhasatataõhàvicaritaü. Ayaü taõhànissayo.
¥atvà dhammaü anissitoti - ¤atvà'ti ¤atvà jànitvà tulayitvà tãrayitvà vibhàvayitvà vibhåtaü katvà; 'sabbe saïkhàrà aniccà'ti sabbe saïkhàrà dukkhà'ti 'sabbe dhammà anattà'ti - pe -
Bhavàya vibhavàya và 1 taõhà yassa na vijjatãti - 'taõhà'ti råpataõhà, saddataõhà, gandhataõhà, rasataõhà, phoññhabbataõhà, dhammataõhà. Yassàti - arahato khãõàsavassa; bhavàyàti - bhavadiññhiyà; vibhavàyàti vibhavadiññhiyà; bhavàyàti - sassatadiññhiyà và; vibhavàyàti - ucchedadiññhiyà; 'bhavàyà'ti punappunabhavàya3 punappunagatiyà punappunauppattiyà punappunapañisandhiyà [PTS Page 246] [\q 246/] punappunaattabhàvàbhinibbattiyà, taõhà yassa natthi na santi na saüvijjati nåpalabbhati pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóhà'ti - bhavàya vibhavàya ca taõhà yassa na vijjati.
Tenàha bhagavà:
" Yassa nissayatà natthi ¤atvà dhammaü anissito,
1. Vibhavàya ca - [PTS] 2. Nisaññho - [PTS]. 3. Punappunaü bhavàya - syà. [PTS.]
[BJT Page 334] [\x 334/]
10 - 10
Taü bråmi upasantoti - upasanto våpasanto nibbuto pañippassaddho'ti taü bråmi taü kathemi taü bhaõàmi taü dãpayàmi taü voharàmã'ti - taü bråmi upasanto.
Kàmesu anapekkhinanti - ' kàmà'ti uddànato dve kàmà: vatthukàmà ca kilesakàmà ca kàmaü kàmayamànassàti - ' kàmà'ti uddànato1 dve kàmà: vatthukàmà ca kilesakàmà ca. Katame vatthukàmà? Manàpikà råpà manàpikà saddà manàpikà gandhà manàpikà rasà manàpikà phoññhabbà, attharaõà pàpuraõà, dàsidàsà ajeëakà kukkuñasåkarà hatthigavàssavaëavà, khettaü vatthu2 hira¤¤aü suvaõõaü gàmanigamaràjadhàniyo raññhaü ca janapado ca koso ca koññhàgàraü ca, yaü ki¤ci rajanãyaü vattå3 vatthukàmà.
Api ca, atãtà kàmà, anàgatà kàmà, paccuppannà kàmà, ajjhattà kàmà, bahiddhà kàmà, ajjhattabahiddhà kàmà, hãnà kàmà, majjhimà kàmà, paõãtà kàmà, àpàyikà kàmà, mànusikà kàmà, dibbà kàmà, paccupaññhità kàmà, nimmità kàmà, paranimmità kàmà, animmità kàmà4, pariggahità kàmà, apariggahità kàmà, mamàyità kàmà, amamàyità kàmà, sabbe'pi kàmàvacarà dhammà, sabbe'pi råpàvacarà dhammà, sabbe'pi aråpàvacarà dhammà, taõhàvatthukà taõhàrammaõà kamanãyaññhena5 rajanãyaññhena madanãyaññhena kàmà. Ime vuccanti vatthukàmà.
Katame kilesakàmà? Chando kàmo, ràgo kàmo, chandaràgo kàmo: saïkappo kàmo, ràgo kàmo, saïkapparàgo kàmo, yo kàmesu kàmacchando, kàmaràgo, kàmanandi, kàmataõhà, kàmasineho, kàmapariëàho, kàmamucchà, kàmajjhosànaü, kàmogho, kàmayogo, kàmåpàdànaü, kàmacchandanãvaraõaü.
1. "Addasaü kàma te målaü saïkappà kàma jàyasi,
Ime vuccanti kilesakàmà. Vatthukàme parijànitvà kilesakàme pahàya pajahitvà vinoditvà byantãkaritvà anabhàvaü gametvà; kàmesu anapekkinanti vãtakàmo cattakàmo vantakàmo muttakàmo pahãnakàmo pañinissaññhakàmo, kàmesu vãtaràgo vigataràgo cattaràgo vantaràgo muttaràgo pahãnaràgo pañinissaññharàgo nicchàto nibbuto sãtibhåto sukhapañisaüvedã brahmabhåtena attanà viharatã'ti - 'kàmesu anapekkhinaü. '
Ganthà1 tassa na vijjantãti - 'ganthà'ti cattàro ganthà. Abhijjhà kàyagantho vyàpàdo kàyagantho3 sãlabbataparàmàso kàyagantho idaüsaccàbhiniveso kàyagantho; attano [PTS Page 247] [\q 247/] diññhiyà ràgo abhijjhà kàyagantho3; paravàdesu àghàto appaccayo vyàpàdo kàyagantho; attano sãlaü và vataü và sãlabbataü và paràmasati sãlabbataparàmàso kàyagantho; attano diññhi idaüsaccàbhiniveso kàyagantho3 tassàti arahato khãõàsavassa; ganthà tassa natthi na santi na saüvijjanti nåpalabbhanti pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóhà'ta - 'ganthà tassa na vijjanti. '
Atarã so visattikanti - 'visattikà' vuccati taõhà, yo ràgo sàràgo anunayo anurodho nandi nandiràgo cittassa sàràgo icchà mucchà ajjhosànaü gedho paëigedho5 saïge païko ejà màyà janikà sa¤janikà sa¤jananã sibbanã jàlinã sarità visattikà suttaü visañà àyåhanã6 dutiyà paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhà pañibandhu 7 àsà àsiüsanà àsiüsitattaü, råpàsà saddàsà gandhàsà
Tenàha bhagavà:
1 Gandhà - manupa. 2. Atàri - [PTS] 3. Kàyagandho - manupa 4. Visaññhàti - [PTS]
[BJT Page 336] [\x 336/]
10 - 11
Na tassa puttà pasavo khettaü vatthu¤ca vijjatãti - 'nà'ti pañikkhepo; tassàti arahato khãõàsavassa; puttàti cattàro puttà: atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, [PTS Page 248] [\q 248/] antevàsiko putto; pasavoti ajeëakà kukkuñasåkarà hatthigavàssavaëavà; khettanti sàlikhettaü vãhikhettaü muggakhettaü màsakhettaü yavakhettaü godhumakhettaü tilakhettaü; vatthunti gharavatthu3 koññhavatthu purevatthu pacchàvatthu àràmavatthu vihàravatthu. Na tassa puttà pasavo khettaü vatthu¤ca vijjatãti tassa puttapariggaho và pasupariggaho và khettapariggaho và vatthupariggaho và natthi na santi na saüvijjanti4 nåpalabbhanti5 pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóhà'ti - ' na tassa puttà pasavo khettaü vatthu¤ca vijjati. '
Attà vàpi nirattà và na tasmiü upalabbhatãti - 'attà'ti sassatadiññhi natthi, nirattàti ucchedadiññhi natthi. ' Attà'ti gahitaü natthi; 'nirattà'ti mu¤citabbaü natthi; yassa natthi gahitaü, tassa natthi mu¤citabbaü. Yassa natthi gahitaü, tassa natthi mu¤citabbaü. Yassa natthi mu¤citabbaü. Tassa natthi gahitaü. Gàhamu¤canasamatikkanto arahà vuddhiparihànivãtivatto. So vutthavàso ciõõacaraõo gataddho gatadiso. Jàtimaraõasaüsàro natthi tassa punabbhavo'ti - attà và pi nirattà và na tasmiü upalabbhati.
Tenàha bhagavà:
"Na tassa puttà pasavo khettaü vatthu¤ca vijjati.
10: 12
1. Pasavo và - manupa 2. Attaü vàpi nirattaü - [PTS]. 3. Gharavatthu. - Sãmu11 machasaü 4. Vijjanti - sa. 5. Nupalabbhanti [PTS] 6. Vajju - su
Yena naü vajjuü 1 puthujjanà atho samaõabràhmaõàti - 'puthujjanà'ti puthu kilese janentã' [PTS Page 249] [\q 249/] ti puthujjanà. Puthu avihatasakkàyadiññhikàni puthujjanà. Puthu satthàrànaü mukhullokakàti puthujjanà. Puthu sabbagatãhi avuññhitàti puthujjanà, puthu nànàbhisaïkhàre abhisaïkharontãti puthujjanà. Puthu nànàoghehi vuyhantãti puthujjanà. Puthu nànàsantàpehi santappantãti1 puthujjanà. Puthu nànàpariëàhehi parióayhantãti puthujjanà. Puthu pa¤casu kàmaguõesu rattà giddhà gathità mucchità ajjhopannà2 laggà laggità paëibuddhàti puthujjanà. Puthu pa¤cahi nãvaraõehi àvutà nivutà ovutà pihità pañicchannà pañikujjitàti puthujjanà. Samaõàti - ye keci ito bahiddhà paribbàjåpagatà paribbàjasamàpannà. Bràhmaõàti - ye keci bhovàdikà yena naü vajjuü puthujjanà atho samaõabràhmaõàti puthujjanà yena ràgena vadeyyuü, yena dosena vadeyyuü, yena mohena vadeyyuü. Yena mànena vadeyyuü, yàya diññhiyà vadeyyuü, yena uddhaccena vadeyyuü. Yàya vicikicchàya vadeyyuü, yehi anusayehi vadeyyuü, ratto'ti và duññho'ti và måëho'ti và vinibaddho'ti và paràmaññho'ti và vikkhepagato'ti và aniññhaü gato'ti và thàmagato'ti và; te abhisaïkhàrà pahãnà. Abhisaïkhàrànaü pahãnattà gatiyà yena naü vadeyyuü nerayiko'ti và tiracchànayoniko'ti và pettivisayiko'ti và manusso'ti và devo'ti và råpã'ti và aråpã'ti và sa¤¤ã'ti và asa¤¤ã'ti và nevasa¤¤ãnàsa¤¤ã'ti và; so hetu natthi paccayo natthi kàraõaü natthi yena naü vadeyyuü katheyyuü bhaõeyyuü dãpayeyyuü vohareyyunti - 'yena naü vajjuü puthujjanà atho samaõabràhmaõà.
Taü tassa apurekkhatanti - 'tassà'ti arahato khãõàsavassa. Purekkhàràti - dve purekkhàrà: taõhàpurekkhàro ca diññhipurekkhàro [PTS Page 250] [\q 250/] ca - pe -
Tasmà vàdesu nejatãti - 'tasmà'ti tasmà taükàraõà taühetu tappaccayà2 taü nidànà3 vàdesu upavàdesu nindàya garahàya akittiyà avaõõahàrikàya nejati na i¤jati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatãti - 'tasmà vàdesu nejati. '
1. Vajju - su. Yena vajjuü - [PTS] 2. Kaü paccayà - katthaci 3. Taünidànaü - sãmu11
[BJT Page 340] [\x 340/]
10 - 13
Vãtagedho amaccharãti - ' gedho' vuccati taõhà. Yo ràgo sàràgo anunayo anurodho nandi nandiràgo cittassa sàràgo icchà mucchà ajjhosànaü gedho paëigedho5 saïge païko ejà màyà janikà sa¤janikà sa¤jananã sibbanã jàlinã sarità visattikà suttaü visañà àyåhanã6 dutiyà paõidhi bhavanetti vanaü vanatho santhavo sneho apekkhà pañibandhu 7 àsà àsiüsanà àsiüsitattaü, råpàsà saddàsà gandhàsà rasàsà phoññhabbàsà làbhàsà dhanàsà puttàsà jãvitàsà, jappà pajappà abhijappà jappanà jappitattaü loluppaü loluppàyanà loluppàyitattaü puccha¤cikatà sàdukamyatà, adhammaràgo visamalobho nikanti nikàmanà patthanà pihanà sampatthanà, kàmataõhà bhavataõhà vibhavataõhà råpataõhà aråpataõhà nirodhataõhà, råpataõhà saddataõhà gandhataõhà rasataõhà phoññhabbataõhà dhammataõhà, ogho yogo gantho upàdànaü àvaraõaü nãvaraõaü chadanaü bandhanaü upakkileso anusayo pariyuññhànaü latà vevicchaü, dukkhamålaü dukkhanidànaü dukkhappabhavo màrapàso màrabalisaü màravisayo taõhànadã taõhàjàlaü taõhàgaddulaü taõhàsamuddo, abhijjhà visamalobho akusalamålaü[a,] yassesà àsatti taõhà pahãnà samucchinnà våpasantà pañippassaddhà abhabbuppattikà ¤àõagginà daóóho. So vuccati vãtagedho, so råpe agiddho - pe - diññhasutamutavi¤¤àtabbesu dhammesu agiddho agathito amucchito anajjhàpanno vãtagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahãnagedho pañinissaññhagedho nicchàto - pe - brahmabhåtena attanà viharatã'ti vãtagedho. Amaccharãti macchariyanti [PTS Page 251] [\q 251/] pa¤ca macchariyàni: àvàsamacchariyaü, kulamacchariyaü, làbhamacchariyaü, vaõõamacchariyaü, dhammamacchariyaü, yaü evaråpaü macchariyaü - pe -
Na ussesu2 vadate muni na samesu na omesåti - ' munã'ti monaü vuccati ¤àõaü " yà pa¤¤à pajànanà vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaõà upalakkhaõà paccupalakkhaõà paõóiccaü kosallaü nepu¤¤aü vebhavyà cintà upaparikkhà bhårã medhà pariõàyikà vipassanà sampaja¤¤aü patodo pa¤¤à pa¤¤indriyaü pa¤¤àbalaü pa¤¤àsatthaü pa¤¤àpàsàdo pa¤¤ààloko pa¤¤àobhàso pa¤¤àpajjoto pa¤¤àratanaü amoho dhammavicayo sammàdiññhi" [a] tena ¤àõena samannàgato muni monappatto. Tãõi moneyyàni: kàyamoneyyaü, vacãmoneyyaü, manomoneyyaü katamaü kàyamoneyyaü" tividhànaü kàyaduccaritànaü pahànaü kàyamoneyyaü. Tividhakàyasucaritaü kàyamoneyyaü. Kàyàrammaõa¤àõaü kàyamoneyyaü. Kàyapari¤¤à kàyamoneyyaü. Pari¤¤àsahagato maggo kàyamoneyyaü. Kàye chandaràgassa pahànaü kàyamoneyyaü kàyasaïkhàranirodho catutthajjhànasamàpatti kàyamoneyyaü. Idaü kàyamoneyyaü.
Katamaü vacãmoneyyaü? Catubbidhànaü vacãduccaritànaü pahàõaü vacãmoneyyaü. Catubbidhaü vacãsucaritaü vacãmoneyyaü. Vàcàrammaõaü ¤àõaü vacãmoneyyaü. Vàcàpari¤¤à vacãmoneyyaü. Pari¤¤àsahagato maggo vacãmoneyyaü. Vàcàya chandaràgassa pahàõaü vacãmoneyyaü. Vacãsaïkhàranirodho dutiyajjhànasamàpatti vacãmoneyyaü. Idaü vacãmoneyyaü.
5. " Kàyamuniü vàcàmuniü manomunimanàsavaü,
6. Kàyamuniü vàcàmuniü manomunimanàsavaü,
Imehi tãhi moneyyehi dhammehi samannàgatà cha munayo: agàramunino anagàramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino.
Katame anagàramunino? Ye te agàrikà diññhapadà vi¤¤àtasàsanà; ime agàramunino katame agàramunino " ye te pabbajità diññhapadà vi¤¤àtasàsanà; ime anagàramunino. Satta sekhà sekhamunino arahanto asekhamunino paccekabuddhà paccekamunino. Munimunino vuccanti tathàgatà arahanto sammàsambuddhà.
7. " Na monena1 muni hoti måëharåpo aviddasu,
8. Pàpàni parivajjeti sa munã tena so muni,
9. Asata¤ca sata¤ca ¤atvà dhammaü ajjhattaü bahiddhà ca sabbaloke
Seyyohamasmã'ti và sadisohamasmã'ti và hãnohamasmã'ti và na vadati na katheti na bhaõati na dãpayati na voharatã'ti - na ussesu vadate muni na samesu na omesu.
Kappaü neti akappiyoti - 'kappà'ti dve kappà: taõhàkappo ca diññhikappo ca. Katamo taõhàkappo? Yàvatà taõhàsaïkhàtena sãmakataü mariyàdãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamàyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettàvatà mamaü, mama råpà saddà gandhà rasà phoññhabbà attharaõà pàpuraõà dàsidàsà ajeëakà kukkuñasåkarà hatthigavàssavaëavà khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gàmanigamaràjadhàniyo raññhaü ca janapado ca koso ca koññhàgàra¤ca kevalampi mahàpañhaviü taõhàvasena mamàyati yàvatà aññhasatataõhàvicaritaü, ayaü taõhàkappo.
Katamo diññhikappo? Vãsativatthukà sakkàyadiññhi, dasavatthukà micchàdiññhi, dasavatthukà antaggàhikà diññhi, yà evaråpà diññhi diññhigataü diññhigahanaü diññhikantàraü diññhivisåkàyikaü diññhivipphanditaü diññhisa¤¤ojanaü gàho pañiggàho abhiniveso paràmàso kummaggo micchàpatho micchattaü titthàyatanaü vipariyesagàho viparãtagàho vipallàsagàho micchàgàho, ayàthàvakasmiü yàthàvakanti3 gàho, yàvatà dvàsaññhi diññhigatàni; ayaü diññhikappo.
Tassa taõhàkappo pahãno diññhikappo pañinissaññho; taõhàkappassa pahãnattà diññhikappassa pañinissaññhattà taõhàkappaü và diññhikappaü và neti na upeti na upagacchati na gaõhàti na paràmasati, nàbhinivisatã'ti - 'kappaü neti. ' Akappiyoti 'kappà'ti dve kappà: taõhàkappo ca diññhikappo ca. Katamo taõhà kappo? Yàvatà taõhàsaïkhàtena sãmakataü mariyàdãkataü1 odhikataü pariyantakataü2 pariggahitaü mamàyitaü: idaü mama etaü mama ettakaü mamaü ettàvatà mamaü, mama råpà saddà gandhà rasà phoññhabbà attharaõà pàpuraõà dàsidàsà ajeëakà kukkuñasåkarà hatthigavàssavaëavà khettaü vatthu hira¤¤aü suvaõõaü gàmanigamaràjadhàniyo raññhaü ca janapado ca koso ca koññhàgàra¤ca kevalampi mahàpañhaviü taõhàvasena mamàyati yàvatà aññhasatataõhàvicaritaü, ayaü taõhàkappo.
Katamo diññhikappo? Vãsativatthukà sakkàyadiññhi, dasavatthukà micchàdiññhi, dasavatthukà antaggàhikà diññhi, yà evaråpà diññhi diññhigataü diññhigahanaü diññhikantàraü diññhivisåkàyikaü diññhivipphanditaü diññhisa¤¤ojanaü gàho pañiggàho abhiniveso paràmàso kummaggo micchàpatho micchattaü titthàyatanaü vipariyesagàho viparãtagàho vipallàsagàho micchàgàho, ayàthàvakasmiü yàthàvakanti3 gàho, yàvatà dvàsaññhi diññhigatàni; ayaü diññhikappo.
Tassa taõhàkappo pahãno diññhikappo pañinissaññhattà taõhàkappaü và diññhikappaü và na kappeti na janeti na sa¤janeti na nibbatteti nàbhinibbattetã'ti - 'kappaü neti akappiyo. '
1. Yena vajjuü - [PTS] 2. Ossesu - [PTS.]
" Vãtagedho amaccharã na ussesu vadate muni.
10 - 14
Yassa [PTS Page 252] [\q 252/] loke sakaü natthãti - 'yassà'ti arahato khãõàsavassa; sakaü natthãti yassa 'mayhaü và idaü, paresaü và ida'nti ki¤ci råpagataü vedanàgataü sa¤¤àgataü saïkhàragataü vi¤¤àõagataü gahitaü paràmaññhaü abhiniviññhaü ajjhositaü adhimuttaü natthi na santi - pe - ¤àõagginà daóóhanti - ' yassa loke sakaü natthi. '
Asatà ca na socatãti - 'vipariõataü và vatthuü na socati; vipariõatasmiü và vatthusmiü na socati; cakkhuü me vipariõatanti na socati. Sotaü me - ghànaü me - jivhà me - kàyo me - mano me - råpà me - saddà me - gandhà me - rasà me - phoññhabbaü me - kulaü me - gaõo me - àvàso me - làbho me - yaso me - pasaüsà me - sukhaü me - cãvaraü me - piõóapàto me - senàsanaü me - gilànapaccayabhesajjaparikkhàro me - màtà me - pità me - bhàtà me - bhaginã me - putto me - dhãtà me - mittà me - amaccà me - ¤àtakà me - sàlohità me vipariõatà'ti na socati na kilamati na paridevati na urattàëiü kandati na sammohaü àpajjatã'ti - evampi asatà ca na socati. Athavà, asàtàya1 dukkhàya vedanàya phuññho pareto samohito samannàgato na socati na kilamati na paridevati na urattàëiü kandati na sammohaü àpajjati. Cakkhurogena phuññho pareto samohito samannàgato na socati na kilamati na paridevati na urattàëiü kandati na sammohaü àpajjati. Sotarogena ghànarogena jivhàrogena kàyarogena sãsarogena kaõõarogena mukharogena dantarogena kàsena sàsena pinàsena óahena jarena kucchirogena mucchàya pakkhandikàya sålàya visåcikàya kuññhena gaõóena kilàsena sosena apamàrena dadduyà kaõóuyà kacchuyà nakhasàya2 vitacchikàya lohitena pittena madhumehena aüsàya pãëakàya bhagandalàya pittasamuññhànena àbàdhena semhasamuññhànena àbàdhena vàtasamuññhànena [PTS Page 253] [\q 253/] àbàdhena sannipàtikena àbàdhena3 utupariõàmajena àbàdhena3 visamaparihàrajena àbàdhena opakkamikena àbàdhena kammavipàkajena àbàdhena sãtena uõhena jighacchàya pipàsàya óaüsamakasavàtàtapasiriüsapasamphassehi phuññho pareto samohito samannàgato na socati na kilamati na paridevati na urattàëiü kandati na sammohaü àpajjatã'ti - evampi ' asatà ca na socati.
1. Asatàya - sãmu 11 [PTS] asattàya - manupa, machasaü. 2. Rakhasàya - sãmu1 3. âbàdhehi - [PTS]
Dhammesu ca na gacchatãti - na chandàgatiü gacchati, na dosàgatiü gacchati, na mohàgatiü gacchati, na bhayàgatiü gacchati, na ràgavasena gacchati, na dosavasena gacchati; na mohàgatiü gacchati ; na mànavasena gacchati; na diññhivasena gacchati; na uddhaccavasena gacchati; na vicikicchàvasena gacchati; na anusayavasena gacchati; na ca vaggehi dhammehi yàyati nãyati vuyhati saüharãyatã'ti - 'dhammesu ca na gacchati.
"Yassa loke sakaü natthi asatà ca na socati,
Puràbhedasuttaniddeso dasamo.